Malus domestica
Листья, цветы яблони
Ābeles sastāvs: rutīns, kvercetīns, hipericīns, floricīns un tā aglikons floretīns, naringīns, narinenginīns, epikatehīns, florogēnskābe, leikoantocianidīni, antociāni, cianidīns, pelargonidīns.
Iedarbība, lietošana
Ābeles drogām piemīt nomierinoša, pretiekaisuma, urīndzenoša, atkrēpojoša iedarbība.
Ābeles drogas lieto saaukstēšanās, plaušu infekcijas un klepus (mīkstinās) gadījumā, balss aizsmakuma mazināšanai, dietoterapijā pie vispārēja spēku izsīkuma, pie akūtām un hroniskām caurejām, kolītiem, gremošanas uzlabošanai, pret tuberkulozi un paaugstinātu temperatūru, aknu darbības atjaunošanai, nieru darbības uzlabošanai un nierakmeņu šķīdināšanai, asinssastāva atjaunošanai mazasinības gadījumā.
Ābeļziedu tēja ieteicama nevoziem bērniem, lai līdzsvarotu nervu sistēmu. Savukārt pieaugušiem cilvēkiem ābeļziedu tēja palīdz pret depresiju un veģetatīvo distoniju.
Ābeles ziedi sajaukti ar ābolu mizu, palīdz iesnu gadījumos, sirds slimniekiem un nervoziem cilvēkiem. Lapas iesaka saindēšanās gadījumos.
Avicenna ir uzsvēris ābeles lapu labās īpašības karsto audzēju sākumstadijā un pret pūtīšu veidošanos.
Ābele ir sieviešu spēka un seksualitātes koks.
Fermentētas ābeles lapas
Fermentācija ir bioķīmisks process, kurā piedalās olbaltumvielu katalizatori – fermenti. Fermentēšanas procesā augos esošās nešķīstošās vielas pārveidojas šķīstošās vielās un šādā veidā sagatavotas ābeles lapas cilvēkam ir vieglāk uzņemamas. Fermentētās ābeles lapas ir ar izteiktāku aromātu un garšu.