Dilles ir labi zināms un pazīstams augs, kas dārzā mēdz sasēties pats, kur vien tam labpatīk un saka, ka latviešu ēdieni bez dillēm nav iedomājami, un ne velti, jo farmakoloģiskās un derīgās diļļu īpašības ir nenovērtējamas!

Diļļu vēsture ir aizsākusies ļoti sen. Senajā Grieķijā šo aromātisko augu bija iecienījuši tā skaistā izskata un patīkamā aromāta dēļ. Dilles plaši izmantoja pārtikā un dzejnieki tās apdziedāja savos sacerējumos, slavinot to smalko skaistumu, maigumu un smaržu. Seno grieķu ārsts Hipokrāts jau pirms mūsu ēras (V-IV gs.) savos sacerējumos rakstīja, ka dilles ir jālieto kuņģa saslimšanas gadījumos, savukārt Dioskorīds aprakstīja virkni recepšu, kā no diļļu sēklām un lapām pagatavot uzlējumus, pulverus dažādu slimību dziedināšanai. No Senajiem grieķiem zināšanas par dillēm un to pielietojumu aizguva Senie romieši, kuri no dillēm gatavoja arī virtenes un vainagus.
Romiešu autoru traktātos ir aprakstīti praktiski padomi, kā izaudzēt dilles, kā tās lietot pārtikā un kā pagatavot ārstnieciskus līdzekļus. Plīnijs rakstīja, ka dillēm piemīt patīkama garša, bet diļļu vainagi veicina labu miegu. Līdzīgi diļļu vērtību ir uzsvēris arī Avicenna.
Bizantijā VII – XI gs. vidū atrodamas rekomnedācijas diļļu izmantošanai ārstniecisku vīnu darināšanai un sviesta izgatavošanai no diļļu sēklām.
Eiropas daļā dilles plašāk kļuva pazīstamas XVI-XVII gs. To sēklas sāka izmantot gurķu un kāpostu skābēšanai.
Anglijā dilles bija pazīstamas jau X gs., savukārt Amerikā – XIX gs. sākumā, bet Krievijā dilles kļuva pazīstamas no X gadsimta, kur tās izmantoja skābēšanai, kā garšvielu un arī tautas medicīnā.

Diļļu sastāvs ir ļoti bagāts un nereti mēs par to nemaz neaizdomājamies, jo tik ierasti ir dilles pievienot salātiem, marinējot gurķus, gaļas ēdieniem un zivīm. Dilles augļos (sēklās) ir ēteriskās eļļas, furanokumarīni, olbaltumvielas, fenolkarbonskābes, šķiedrvielas, flavonoīdi, cukuri, karotīns. Dilles lakstos, lapās ir ēteriskā eļļa, askorbinskābe, karotīns, C, B1, B2, B5, B9, PP vitamīni, pektīni, hlorofils, flavonoīdi ar P vitamīna aktivitāti, minerālvielas – dzelzs, kālijs, fosfors, u.c bioloģiski aktīvas vielas.

Krievijas biologi ir izpētījuši, ka svaigas dilles satur 40 kkal, bet kaltētas – 258 kkal un svaigu diļļu uzturvērtība – olbaltumvielas – 2,5 g, tauki – 0,5 g, ogļhidrāti – 6,3 g.
100g diļļu zaļumu satur 27% retinola diennakts normu; 14% askorbinskābes; 2.5 % riboflavīna; 4% karnitīna; 1,5 % piridoksīna. Bez tam, dilles spēj nodrošināt 8% no cilvēka organismam nepieciešamā dzelzs daudzuma; 2% kalcija un 6% mangāna.


Lietošana, iedarbība..
Dilles stiprina imunitāti, kas vēsajā pavasara laikā ir ļoti nepieciešams. Sekmē gremošanas sistēmas darbību, palīdz atbrīvoties no gāzēm zarnu traktā, novērš spazmas, stimulē piena sekrēciju, paplašina asinsvadus un normalizē paaugstinātu asinsspiedienu, sekmē žults sekrēciju un diurēzi. Palīdz novērst galvassāpes un bezmiegu.
No dillēm pagatavotu pulveri vai uzlējumu lieto arī pret aizdusu, krampjiem, aknu slimību dziedināšanai.
Lakstu uzlējumu izmanto organisma stiprināšanai pret infekcijas slimībām, akūtām saaukstēšanās slimībām.
Dilles vienlīdz labi iedarbojas uz locītavām, nierēm, ādu. Labi izvada sārņus, šlakvielas no organisma. Dilles ir dabīgs antiseptiķis, tās mazina iekaisuma procesus, novērš infekcijas. Palīdz pret sliktu dūšu un sliktu elpu.
Diļļu sēklas, ziedus un lapas var sajaukt ar medu, eļļu un gatavot izvilkumu spirtā.

Dastea, no pašu audzētām dillem gatavo dilles pulveri, ko iesaka lietot kā garšvielu pie biezpiena, putrām, gaļas un zivju ēdieniem. Šim pulverim piemīt arī iepriekš minētās dziednieciskas īpašības.


Bez tam, dilles lieto arī kosmetoloģijā. No svaigu diļļu zaļumiem sagatavo putriņu, kuru lieto ādas balināšanai un cīņā ar pigmenta plankumiem. Maskas no diļļu zaļumiem “savelk” ādu, stimulē kalogēna izstrādi. Pievienojot sasmalcinātus svaigus diļļu zaļumus ledum ar kuru mazgā seju, iespējams nostiprināt ādas tonusu un uz ilgāku laiku saglabāt svaiguma un mundruma sajūtu.


Uzmanīgi!
Grūtniecības laikā nelietot (vai lietot nelielās devās tikai ar ārsta atļauju!).

Citi raksti

Ziedputekšņi medū

Priedes un lazdas zieputekšņi medū Ziedputekšņus ievāc pavasarī, jo tas ir laiks, kad daba

Rudzupuķes

Rudzupuķes ir ne tikai skaisti pļavas ziedi, bet arī labs ārstnieciskais līdzeklis pret daudzām

Produkti imunitātei

Mainoties gadalaikam, mainās arī cilvēka paradumi, tostarp, siltākas drānas jāsavelk un apavi, kas draudzējas