Ir pavasaris – laiks, kad daba ir atmodusies, visapkārt dīgst, plaukst un smaržo, ik uz soļa mēs sajūtam Dabas spēku, enerģiju un krāšņumu. Uzziedot pienenēm, ceļmalas, lauki, pļavas un dārzi iekrāsojas skaisti dzelteni. Tieši ārstniecības pienene ir viens no viskošākajiem pavasara augiem, un kad tās uzzied, šķiet, ka visa pasaule ir pielijusi ar saules gaismu! Lai gan daudzi pieneni uzskata par nezāli, tomēr tā ir unikāls un vērtīgs augs, kurš ir izmantojams no saknēm līdz pašam ziedam un lietojams gan svaigā, gan pārstrādātā veidā.

Pienenes sakne ir bagāta ar dažādām aktīvām vielām – triterpēniem, steroliem, inulīnu, rūgtvielām, karotinoīdiem, miecvielas, B1, B2, E, C, PP vitamīniem, cukuriem, minerālvielām – dzelzi, cinku, mangānu, varu, selēnu.
Īpaša nozīme ir inulīnam, kas pilda dabīgā prebiotiķa funkcijas. Prebiotikas ir nesagremojamas balastvielas, kas labvēlīgi iedarbojas uz organismu, veicinot pozitīvo baktēriju – probiotiķu augšanu un aktivitāti zarnās.

Pienenes virszemes daļa – lapas, ziedi, ziedkāti satur bioloģiski aktīvās vielas: C, A, B1 vitamīnus, dzelzs, kālija, fosfora, kalcija, nātrija, magnija sāļus, miecvielas, flavonoīdus, gļotvielas, fruktozi, kaučuku, līdz 5% proteīnu.
Visas auga sastāvdaļas satur rūgtenu, baltu sulu “pieniņu”, kas pēc laika padara brūnas rokas.

Dastea ievāc pienenes pavasarī un rudenī, gatavojot no tām pagaidām divus produktus – pienenes sakņu pulveri un pieneņu ziedu medu.
Par pienenes saknes ievākšanu ir vismaz divi viedokļi:

  1. Jārok tikai rudenī
  2. Jārok tikai pavasarī.
 

Dastea ir trešais viedoklis – var rakt rudenī un ļoti, ļoti agri pavasarī, kad pienenes pavisam mazās lapiņas tik tikko parādās virs zemes. Rudenī rok septembra beigās – oktobrī, kad pienene ir noziedējusi, jo tad sakne uzkrāj visas labās vielas spēcīgāk un tajās ir vairāk fruktozes, glukozes, inulīna.
Svarīgi ir ievērot pienenes attīstības periodus, lai iegūtu drogu ar maksimāli lielāku labo vielu sastāvu gan mikrolementu, gan makroelementu kopumu.
Lapas jāievāc pavasarī līdz brīdim, kad pienenes sāk ziedēt, jo tad tās vēl nav atdevušas savu spēku ziedam. Savukārt saknes ievāc pirms un pēc ziedēšanas.
Var jau neievērot šos laikus, bet tad ievāktā droga nebūs tik bagāta ar cilvēkam vajadzīgajām vielām. Lai gan nekādu ļaunumu šāda droga nenodarīs.
Dastea ievēro vienu noteikumu gan ievācot pieneni, gan citus augus – vienā un tajā pašā vietā nekad nenorauj, neizrok, nenogriež “visu pa tīro”! Pļava, mežs, purvs, koki, puķes, pat sakaltušās smilgas patiesībā ir dzīvas – tās izaug no sēklām, uzplaukst, uzzied un arī nokalst vai aiziet bojā pavisam. Ja pārstrādes procesā paliek pāri sēklas, tās aizvedam atpakaļ tur, kur paņēmām augu.
Pienenes, tāpat kā citu augu ievākšanas vietas Dastea meklē tālu prom no pilsētas, ceļiem, ražotnēm. Šajā pavasarī pienenes saknes tika raktas Cesvaines pusē, laukos, kas pieder kādam krietnam saimniekam. Tagad tiek gaidītas saulainas dienas, kad Dastea dosies uz Cesvaini ievākt pienenes ziedus pieneņu sīrupa gatavošanai un ziedu kaltēšanai zāļu tējām.
Augus nevajag ievākt pilsētas parkā, pie lielceļiem, jo tad tie drīzāk ir kaitīgi cilvēkam, nevis palīdzoši, jo ir uzkrājuši milzum daudz dažādu toksisku vielu.

Kā Dastea apstrādā pienenes sakni?

Lūk neliels ieskats šajā nepavisam ne vienkāršajā procesā:

  1. Skanes tiek saraktas cenšoties sakni nenolauzt. Rokot ar lāpstu saknes daļa, kas ir dziļāk zemē, mēdz nolūst. Veiksmīgāka rakšana ir atkarīga no augsnes sastāva, mitruma.
  2. Izrakto sakni atbrīvo no zemes paliekām un nogriež virszemes daļu, bet tā, lai nazis netiek līdz pašam saknes sākumam. Pašu saknes augšdaļu – lapu rozetes daļu, nogriež vēlāk. Šajā posmā nogriež arī mazās sānsaknītes, bet tās pēc katra paša izvēles – griež, kad uzskata par labāku un ērtāku procesu.
  3. Sakni noskalo. Lūk, par šo jautājumu atkal viedokļi dalās – daži saka, ka mazgāt vispār nevajag, citi – vajag un vairākos ūdeņos, vēl citi – mērcēt 10-15 min. Dastea ir gadiem krāts uzskats, ka mazgāt tomēr vajag. Mērcēt nevajag, bet kārtīgi nomazgāt vajag, jo pienenes sakne jau nav tikai taisna kā burkāns, dažreiz tā ir saaugusi ķeburu ķeburiem, resna, skaista sakne, bet ar tādām “kabatiņām”, no kurām augsni ārā izdabūt prasa laiku, pacietību. Jā, darbošanās ar pienenes saknēm ir pacietīgu cilvēku iespēja vēl vairāk gūt pārliecību, ka vari stundām darīt vienu un to pašu darbu un apzināties, ka tie sakņu ķeburi ir joprojām dzīvi, ka ar tiem var parunāt par pavasari un rudens lapkriti, ka var tiem dot ceļa vārdus lai palīdz ļaudīm veselību uzturēt. Ja nevar citādi, tad var ņemt rokā grāmatu, piemēram Annas Sakses “Pasakas par ziediem”, kur ir pasaka par Pienenīti un smelties iedvesmu Pavasarim un Mīlestībai.
  4. Tad saknes apvītina un nogriež lapu rozetes palikušo daļiņu līdz skanes sākumam.
  5. Saknes sašķiro atsevišķi tievākās, resnākās un ķeburainās.
  6. Saknes sagriež. Tievākās mazos gabaliņos; resnākās – horizontāli un gabaliņos, lai labāk izkalst.
  7. Liek kaltēties speciāli šim nolūkam izgatavotās žāvētavās uz pārtikai draudzīga tīkla. Var kaltēt uzreiz cepeškrāsnī līdz 50 grādu temperatūrā. Dastea uz neilgu laiku krāsnī saknes liek īsi pirms to samalšanas. Svarīgi ir lai kaltējot pienenes saknei netiek klāt tieši saules stari un ir pietiekams daudzums skābekļa. Saules stari šoreiz nav ar labvēlīgu iedarbību, jo sakne zaudē savas vērtīgās īapšības.
  8. Izkaltētās saknes uzglabā papīra iepakojumā vai stikla burkā. Glabājot jāseko, lai tās nesāktu bojāties. Tāpēc drogas ir jāuzrauga ikdienas.
  9. Saknes samaļ un iesaiņo burciņās ar Didža Ozoliņa – Dastea īpašnieka, paša zīmētām etiķetēm.
  10. Gatavo produktu piedāvā saviem draugiem un cilvēkiem, kuri zina stāstu par pienenes labājām īpašībām – www.dastea.lv/https://dastea.lv/bazars/ Bazārā, ekoveikaliņos, sociālajos tīklos.

Pieneņu medu Dastea gatavo gan tikai no dzeltenājām ziedlapiņām, gan ar visu zaļo ziedkurvīti.
Kāda ir atšķirība? Tikai no ziedlapiņām gatavotais medus/sīrups ir maigāks, nav tik izteikta rūgtuma piegarša. Gatavošanā tiek izmantots baltais un brūnais cukurs. Atšķirība? Veselīgā dzīvesveida piekritēji lūdz gatavotu produktu ar brūno, dabīgo cukuru. Dastea, atbalsta šādu izvēli un plāno gatavot sīrupus arī ar dabīgo saldinātāju stēviju, nevis to, kas ir pārstrādāts tabletēs vai kā citādi, bet dārzā izaudzētu augu.
Ievācot pienenes ziedus jāievēro laika apstākļi un jābūt ļoti uzmanīgam ziedgalviņu noraujot tā, lai to pēc iespējas mazāk purinātu, jo tādējādi pazūd pati galvenā zieda sastāvdaļa – ziedputekšņi, kas arī ir vērtīgākā sastāvdaļa produktam.
Ziedi tiek ievākti sausā, saulainā laikā. Atbrīvoti no “svešķermeņiem”- zāles, citu augu daļinām, kukaiņiem. Tad notiek auga sagatavošanas darbs vārīšanai:

  1. Atdala no zaļā ziedkurvīša vai atstāj, ja gatavos ar visu.
  2. Sagatavoto izejvielu noskalo (pēc iespējas ātri) tekošā ūdenī, cenšoties maksimāli saglabāt vērtīgās vielas.
  3. Liek stikla traukos un pārlej ar vārošu ūdeni atbilstoši receptūrai. Receptes ir dažādas un Dastea receptes ir pašu pārbaudītas un no citiem aizņemtas, bet tās vienmēr vēl tiek pilnveidotas mācoties, eksperimentējot, lai atrastu to vislabāko un garšīgāko, ko dot baudīt cilvēkiem. Sīrupu vārot visu laiku ir jābūt tam klāt, jāvēro, jāmaisa un galvenais jāuzķer tas mirklis, kad jāsaka – STOP, vairāk nevāru! Dažreiz sīrups mēdz sacukuroties, bet tas pavisam noteikti nemaina ne tā garšu, ne vērtību. Burciņas apkašā var būt nosēdumi, kas arī nav nekās tāds, kas kaitētu cilvēkam vai mainītu sīrupa vērtību.
 

Lietojot pienenes uzturā, iespējams uzlabot imūnsistēmas darbību un asinsriti, kā arī sekmīgi cīnīties ar neveselīga uztura, ne pārāk veselīga dzīvesveida un apkārtējās vides piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēka organismu.
Pieneņu drogas rosina ēstgribu un veicina gremošanu, mīkstina vēdera izeju, stimulē aknu un nieru darbību, tām ir žultsdzenoša, urīndzenoša, nomierinoša, asinsspiedienu un holesterīna līmeni pazeminoša iedarbība. Saknēm un lapām piemīt žutsdzenoša, urīndzenoša, nomierinoša, atkrēpošanu veicinoša, antialerģiska, temperatūru pazeminoša, pretsklerotiska, atslābinoša iedarbība.
Daiļā dzimuma pārstāves novērtēs faktu, ka pieneņu lietošana uzturā uzlabo vielmaiņu, no organisma izvada sārņus, uzlabo aizkuņģa dziedzera darbību, savukārt lietojot tās kosmētikā sejas ādas kopšanai, maskām tādā veidā atjaunojot, barojot un attīrot ādu no pinnēm, palīdzot ārstēt pigmenta plankumus uz ādas.
Pienenes labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu, uzlabo miegu un spēcina organismu, tās iesaka lietot uzturā tiem, kam raizes dara osteoporoze un sāpes muskuļos.
Pienes ziedkāti satur baltu, rūgtu sulu – “pieniņu”, kas ieteicams ādas problēmu – furunkuļa, kašķa, ēdes, kārpu esamības gadījumos.

Pienenes sakni var uzglabāt 4-5 gadus; lapas – 2 gadus; sīrupu – 2 gadus.
Pienenes visas sastāvdaļas var arī likt saldētavā un saldēt kā citas garšvielas.
Svarīgi ir ņemt vērā, ka pienenes sīrups nav ieteicams bērniem līdz 12 gadu vecumam vai pat ilgāk; jā cilvēks ir alerģisks uz šo augu vai, ja ir problēmas ar žultspūšļa saslimšanu, tad jākonsultējas ar ārstu. Vēl ir viedoklis dāžādos avotos, ka jābūt uzmanīgam, ja ir čūla vai gastrīts.
Ja visu dara ar mēru un nepārspīlē, un seko savām izjūtām, tad nekādu ļaunumu nodarīt cilvēks sev nevar.
Stāsts par pienenēm, to labajām īpašībām ir krāts gan lasot fitoterapeitu rakstus un grāmatas, gan tiek likta lietā pašu ģimenes pieredze.
Produkti no pienenēm, tāpat viss cits, ko darām, ir radīts mīlestībā un pateicībā Dabai, lai cilvēks kļūtu laimīgāks, veselāks.

Citi raksti

Dilles

Dilles ir labi zināms un pazīstams augs, kas dārzā mēdz sasēties pats, kur vien

Ziedputekšņi medū

Priedes un lazdas zieputekšņi medū Ziedputekšņus ievāc pavasarī, jo tas ir laiks, kad daba

Rudzupuķes

Rudzupuķes ir ne tikai skaisti pļavas ziedi, bet arī labs ārstnieciskais līdzeklis pret daudzām